Veikparki
 

"Lubāna ezers" - Latvijas lielākais ezers

Lubāns     IMG_3676.JPGIMG_3677.JPG

Brošūra "Lubāna ezera noslēpumi" (ērti izdrukājama, četras A4 formāta lapas).

Lubāna ezers ir Latvijas lielākais ezers. Tas aizņem 81,3 km2 lielu platību pie normāla ūdens līmeņa un 9553 ha platību pie maksimāla ūdens līmeņa. Tā krasti ir pārveidoti, tos ieskauj dambju un kanālu sistēma. Ūdens līmenis tiek regulēts, izmantojot Aiviekstes slūžas un ezera Izvadkanāla slūžas. Lubāns ir vislielākais iedambēteis ezers Eiropā. Īpaši skaisti pie ezera ir pavasarī, kad pirms aizlidošanas uz ligzdošanas vietām ziemeļos, Lubāna ezerā un zivju dīķos pulcējas vairāki tūkstoši ziemeļu gulbju, baltpieres zosu un mazo gauru.

Vēsture
Lubāna ezers izveidojies pirms apmēram 10 - 13 tūkstošiem gadu, ledāju kušanas rezultātā. Apmēram pirms 8300 gadiem, sākotnēji, lielais ezers gandrīz izzuda. Pēc īslaicīgas izzušanas, kuras cēloņi pagaidām vēl nav noskaidroti, ezers izveidojās no jauna un, tā līmenim vairākkārt svārstoties, pastāvēja nepārtraukti apmēram 3000 gadus. Šis seklais, bet ļoti plašais ezers siltā un mitrā atlantiskā klimata apstākļos staruji aizauga un piepildījās ar nogulumiem. Kā liecina arheoliģiskie izrakumi, zemienes teritorija šajā laikā bija blīvi apdzīvota. Par to liecina arheologu zināmās 27 akmens laikmeta cilvēku apmetņu vietas. Lubāna ezera mitrāja arheoloģisko nozīmīgumu parasti īpaši atzīmē sakarā ar pašu pirmo iedzīvotāju parādīšanos toreizējā Latvijas teritorijā pēc ledāju atkāpšanās uz ziemeļiem. Tiek uzskatīts, ka Lubāna ezera mitrājā bija lokalizēts viens no lielākajiem neolīta dzintara apstrādes centriem Eiropas teritorijā.

Lubāna mitrāja komplekss
Ap Lubāna ezeru plešas Lubāna mitrāja komplekss. Tā ir 513,51 km2 liela teritorija. 23% teritorijas aizņem ūdeņi. Bez Lubāna ezera, te atrodas vēl 7 ezeri, zivju dīķi (27 km2), Aiviekstes, Rēzeknes, Maltas, Lisiņas, Malmutes, Pededzes, Balupes, Ičas u.c. upes. 41% teritorijas aizņem skuju un lapu koku meži, 3% - lauksaimniecībā izmantojamā zeme, 10% - klānu pļavas, 23% - purvi. No bioloģiskās daudzveidības viedokļa tā ir unikāla vieta ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā mērogā - te reģistrētas vairāk kā 225 putnu sugas, no kurām ap 51 ir ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā. Ezeros un upēs dzīvo ap 20 zivju sugas.

Dabas liegums „Lubāna mitrājs”
Dabas liegums izveidots, lai nodrošinātu Latvijas lielākā iekšzemes mitrāju kompleksa vienotu aizsardzību. Lubāna mitrājs 516,32 km2 platībā ir Eiropas nozīmes aizsargājama dabas teritorija Natura 2000, kas iekļauta starptautiskās putnu aizsardzības organizācijas BirdLife International putniem nozīmīgo vietu un Ramsāres konvencijas vietu sarakstā.

Tas ir unikāls Eiropas nozīmes dabas komplekss, viena no bioloģisko daudzveidīgākajām un dabas aizsardzībai nozīmīgākajām teritorijām Latvijā ar izcilu nozīmi daudzu īpaši aizsargājamo sugu populāciju un biotopu saglabāšanai. Piemēram, šeit ir nozīmīgākās Latvijas atradnes īpaši aizsargājamai un globāli apdraudētai putnu sugai – ķikutam Gallinago media un īpaši aizsargājamiem biotopiem – „3150 – Dabīgi eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju” un „6450 – Upju palieņu pļavas”. Ievērojamas platības aizņem „6530 – Parkveida pļavas”, „7110 – Neskarti augstie purvi”, „7140 – Pārejas purvi un slīkšņas”, „9080 – Melnalkšņu staignāji” un „”9100 – Purvaini meži”.

Lubāna ezers un zivju dīķi ir viena no svarīgākajām caurceļojošo ūdensputnu atpūtas un barošanās vietām Latvijā, migrāciju laikā šeit vienlaicīgi var novērot vairāk kā 20000 ūdensputnu.

Par pārvietošanos ar kuģošanas līdzekļiem dabas liegumā “Lubāna mitrājs”
Dabas aizsardzības pārvalde informē (06.07.2016.) par kārtību, kāda ir spēkā, pārvietojoties ar kuģošanas līdzekļiem pa ūdenstilpēm un ūdenstecēm dabas lieguma “Lubāna mitrājs” teritorijā. Klāt pievienotajā attēlā ikviens interesents var noskaidrot, kur un kādi ierobežojumi ir spēkā.

Piemēram, no 16.jūnija dabas lieguma „Lubāna mitrājs” dabas parka zonā (Lubāna ezerā un Rēzeknes upē) atļauts pārvietoties ar kuģošanas līdzekļiem, izmantojot iekšdedzes dzinējus, kuru jauda nepārsniedz 7,46 kW. Iepriekšminētos kuģošanas līdzekļus šeit varēs izmantot līdz 1. martam. Savukārt Aiviekstē (kadastra Nr. 70580060034), izmantojot iekšdedzes dzinējus, kuru jauda nepārsniedz 7,46 kW, atļauts pārvietoties no 21. jūnija līdz 15. martam.

Neskaidrību gadījumos lūdzam sazināties ar Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas pārstāvi Dagni Vasiļevski (mob. 26112686).

Jau ziņots, ka no 2015. gada 10. aprīļa spēkā ir grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Dabas lieguma "Lubāna mitrājs" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (10.02.2009., Nr.135). Tie nosaka izmaiņas mežsaimnieciskajā darbībā, tūrisma infrastruktūras ierīkošanā, masu pasākumu rīkošanā u.c. darbībām konkrētajā teritorijā.

Teikas
par Lubānu
(20. Lubāns, 3.Strautmalietis Lubānā. «Balss» 1888. g. nr. 39. LP, VII, I, 1288, 4.)
Tajā laikā, kad ezeriem vēl bijis ieradums pārcelties no vienas vietas uz otru, tajā vietā, kur tagad Lubānas ezers, bijusi liela, skaista pilsēta, kuras iedzīvotāji, grēcīgi dzīvodami, bijuši apkaitinājuši Dievu, kādēļ Dievs apņēmies izdeldēt pilsētu no zemes virsas ar visiem iedzīvotājiem. Vienā jaukā vasaras rītā divas sieviņas velējušās ārpus pilsētas upes malā un ieraudzījušas lielu, tumšu mākoni paceļamies, kas drīzi sasniedzis pilsētu un tā trokšņojis, it kā lubas kāds plēstu. Šo troksni dzirdēdamas, viena velētāja iesaukusies: «Nudien, māsiņ, tas jau vai pats Lubāns būs atnācis!» Tajā paša acumirklī mākonis nogāzies ar lielu troksni zemē, aprakdams savos viļņos visu pilsētu ar visiem iedzīvotājiem. Tikai abas velētājas, tādēļ ka devušas ezeram vārdu, palikušas dzīvas. Atnākušais ezers priekš tam bijis tur, kur tagad Rīga. Katru gadu no Lubānas ezera eimot viens sūtnis uz Rīgu apjautāties, vai Rīga reiz būšot pilnīgi uzbūvēta, jo kad Rīgu beigšot celt, tad Lubānas ezers iešot atpakaļ uz savu pirmo vietu.

‌Kāda cita teika, ko pierakstījis  l. R. Blaus Ērgļos. Brīvzemnieka «Sborņik». LP, VII, I, 1304, 16.

Viens milzis aizsērsis senāko Kangaru ezeru. Par šādu milža darbu ezers nejauki sasirdījies un trīs dienas, trīs naktis satrakojis, gribēdams Kangaru kalnus (aizsērsumu) izpostīt. Kad tas tomēr neizdevies, tad nospriedis citur vietas meklēt un cēlies gaisā. Pacēlies gaisā un gājis, gājis taisni uz Aiviekstes upi, kur tagad Lubānas ezers. Šī vieta bijusi aplam jauka, ar mājām, kā piesēta. Vienu dienu meitas, pie upes velēdamās, ieraudzījušas gaisā lielu mākoni, sadzirdējušas mākonī arī lielus plīsienus. Citas meitas ieteikušās: «Tā plīst, it kā lubas plēstu!» bet viena sacījusi: «Tas mākonis cits nekas nav kā liels ezers!» Tik ko to bija meitas izteikušas, tā mākonis, Kangaru ezers, nokritis zemē, apslīcinādams visu jauko upes ieleju. Bet meitas - tādēļ ka uzminējušas ezeram vārdu - izmestas krastā un palikušas dzīvas. Bet nokritušo ezeru, kas šurp nākdams tā trokšņojis it kā lubas plēstu, iesaukuši par Lubānu.

‌Lubānas ezera vietā senāk bijusi viena pils, kur valdījis bargs kungs, kas apprecējis raganas meitu. Kungs pastāvīgi karojis ar citiem kungiem, bet, kad tie taisījušies šim uzbrukt, tad vecā ragana arvien ar zviegšanu paziņojusi par to savam meitas vīram. Milzis Lubāns to nevarējis paciest un tas lūdzis Pērkonu (laikam gan Dievu), lai sodītu negantnieku. Nu sācis līt no gaisa ūdens, kas noslīcinājis ļaunā kunga pili ar visu apkārtni. Raganas meita vēl gribējusi izbēgt, veldama sev līdz zelta mucu. Bet te spēris pērkons un raganas meita ar visu mucu iekritusi zemē. Jaunais ezers nu nosaukts par Lubānu. Cits ezers, kas radies raganas mājas vietā, nosaukts par Zviedzezeru. To vietu, kur raganas meita nogrimusi ar zelta mucu, dēvē par Naudas ezeru.
‌Tiem, kuri gribējuši kādu ezeru aizdzīt, bijis jāizaudzina melns zirgs, melns vērsis, melns suns, melns kaķis un melns gailis, bet, audzinot lopiņi, nedrīkstējuši nemaz saules gaismas redzēt. Ja nu kāds tādus izaudzinājis, tad vajadzējis naktī melnajam zirgam mugurā kāpt, vienu podu dzīvsudraba paņemt un trīs reizes ezeram riņķī apjāt. Trešo lāgu jājot, dzīvsudrabs bijis jāiemet ezerā un pašam, cik ātri vien  iespējams, mājā jājāj, bet atpakaļ neskatoties. Tūliņ tad ezers pacēlies gaisā un aizgājis uz citurieni. Audzinātiem lopiņiem bijis jāsagaida jājējs vārtos. Ja aizdzinējs darījis labu, ezeru aizdzīdams, tad audzinātie lopiņi otrā dienā drīkstējuši saules gaismā nākt, bet ja nekāds labums necēlies no tam, ka ezers aizgājis, tad audzinātiem lopiņiem bijis tumsā jāiet atpakaļ un pats aizdzinējs otrā rītā nomiris. T. Dzintarkalns, Talsi.

Lubānas mitrāja 2014.gada vasara - skatīt video:

2015.gada ekskursiju piedāvājums Lubāna mitrāja teritorijā un kaimiņos:


Piedāvājums:
* Lubāna mitrāja Informācijas centra apmeklējums. Centrs piedāvā: tūrisma ceļvežus, teleskopu un binokli apkārtnes putnu un ainavas vērošanai, laivu nomu (1 zvejas, 4 kanoe laivas), pārgājienu organizēšanu, gida pakalpojumus, naktsmītni 6 personām (+4 papildvietas), informāciju par dabas kompleksu Lubāna mitrājs, tā dabas vērtībām un kultūrvēsturi (pēc pieteikuma, tel. 29234956).

* Mobilā zemledus makšķerēšanas sniega būda, kas paredzēta 4 cilvēkiem. Tajā ir iebūvēta malkas apkures krāsns, pieejamas 3 gultas vietas nakts copei, pieejami krēsli, iebūvēti āliņģu caurumi. Lielākoties sniega būdai būs konstanta atrašanās vieta, zivis tiks piebarotas. Savukārt, pavasarī un vasaras sezonā būda tiks nogādāta krastā, varēs tikt izmantota kā zvejnieku vasaras būda. (Pakalpojumu nodrošina Lubānas mitrāja informācijas centrs, tel.29234956.)

* Putnu vērošana no ezera apkārtnes skatu torņiem. Apkārtnē reģistrētas 225 putnu sugas, no kurām 51 ir ierakstīta Latvijas sarkanajā grāmatā. Putnu vērošanai ir pieejami 3 novērošanas torņi.

* Pārgājiens pa 800 m garo „Teirumnieku purva taku”.

* Lubāna ezera zivju iegāde. Atkarībā no sezonas piedāvājumā ir līdakas, līņi, plauži, zandarti (pēc pieteikuma LMIC, tel. 29204956; "Zvejnieki", Anna Macāne, tel.28301143, www.zvejnieki.lv).

* Laivu braucieni pa Aiviekstes upi. Tiek piedāvāti maršruti, kanoe laivu noma, laivu un pasažieru transportēšana (www.aiviekstelaivas.lv, tel.25434346, info@aivieksteslaivas.lv; biedrība "Aborieši", iepriekšēja pieteikšanās pa tel.26649344 - Māris).

* Ūdens tūrisma un attīstības centrs "Bāka" (Kompleksa apskates ekskursija; labiekārtota peldvieta, telšu un piknika vietas; vindsērfinga un kaitborga komplekti, ūdens dēļi un slēpes, motorlaiva; tenisa un volejbola laukumi; slēpes un slidas, kemperu un treileru vietas; izstāžu zāle; telpas semināriem un pasākumu norisei; skatu laukums uz jumta terases; naktsmītnes (tel. 26663358; http://baka.rezeknesnovads.lv/).
Informācija par cenām:
* naktsmītnes - 14 EUR no personas;
* zvejas laivas noma:
- 2 stundas - 4 EUR;
- 3 stundas - 5 EUR;
- visa diena - 12 EUR;
* kanoe laivas noma:
- 2 stundas - 3 EUR;
- 3 stundas - 5 EUR;
- visa diena - 12 EUR;
* zemledus makšķerēšanas sniega būda - 50 EUR par diennakti;
* gida pakalpojums Lubāna mitrāja teritorijā (stāstījums par Lubāna mitrāju, floru, faunu, dabu, putniem saskaņojot individuāli):
- <10 cilv. - 15 EUR/h;
- > 10 cilv. - 1 EUR/no cilvēka/h.
Kontakti:
Adrese:Madonas un Rēzeknes novadi
GPS:56.8164, 26.9065
Tālrunis:+371 29234956 (Lubāna mitrāja informācijas centrs - Līga un Ilze)(LV, RU, ENG, GER)
Internetā:http://www.lubanamitrajs.lv/
E-pasts:lubanamitrajs@gmail.com

Komentāri

Jūsu atstātais komentārs sniegs vērtējumu, atsauksmi un ierosinājumu.
Ja Jums radies kāds jautājams – izmantojiet sadaļā “kontakti” norādīto tālr.nr. vai e-pastu un sazinieties tūrisma pakalpojuma sniedzēju!
Labi

 Atpakaļ
Copyright © 2008-2017 Madona. All rigts reserved. Created by GlobalPro »